Latvian New Testament Bible

Luke 23

Luke

Return to Index

Chapter 24

1

 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas.  


2

 Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,  


3

 Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada.  


4

 Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.  


5

 Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?  


6

 Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā,  


7

 Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku - grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem.  


8

 Un tās atminējās Viņa vārdus.  


9

 Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem.  


10

 Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja.  


11

 Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja.  


12

 Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo.  


13

 Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.  


14

 Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis.  


15

 Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.  


16

 Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu.  


17

 Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši?  


18

 Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis?  


19

 Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,  


20

 Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā.  


21

 Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.  


22

 Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs.  


23

 Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo.  


24

 Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada.  


25

 Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!  


26

 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?  


27

 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.  


28

 Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot.  


29

 Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.  


30

 Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.  


31

 Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.  


32

 Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?  


33

 Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;  


34

 Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.  


35

 Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.  


36

 Bet kamēr viņi tā runāja, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: Miers jums, nebīstieties, es tas esmu!  


37

 Bet viņi iztrūkās un izbijušies domāja garu redzam.  


38

 Un Viņš sacīja tiem: Kāpēc esat tā izbijušies un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs?  


39

 Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man!  


40

 Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas.  


41

 Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams?  


42

 Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus.  


43

 Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.  


44

 Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.  


45

 Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.  


46

 Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties.  


47

 Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.  


48

 Bet jūs esat liecinieki par šo visu.  


49

 Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!  


50

 Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos.  


51

 Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.  


52

 Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē.  


53

 Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen.  


John 1

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: